Kā ideoloģija caur starptautiskajām tiesībām tiek uzspiesta valstīm un tautām

Tas, ka valstij ir saistošs kāds starptautisks līgums cilvēktiesību jomā, nenozīmē to, ka šī valsts ir devusi savu piekrišanu šādā līgumā esošo normu un jēdzienu interpretācijas staipīšanai un plūstošai paplašināšanai no starptautisko organizāciju ekspertu, ierēdņu un komisāru, kā arī teoretizējošu tiesībzinātnieku puses.

Grāmatas, par kurām es domāju naktīs, jeb gandrīz recenzija par Ilzes Jansones “Pasaules troksni”

Reiz bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejā kā hipnotizēta skatījos uz pie sienas pieliktajiem sarakstiem ar padomju laikā izsūtītiem garīdzniekiem no visām konfesijām. Vispār nespēju aptvert, ka Latvijā bija tik daudz izsūtītu garīdznieku. Visi viņi bija vīrieši, protams. Vai Iveta gribētu būt mācītāja, ja par to viņai draudētu izsūtīšana uz Solovkiem? Vai to gribētu Rute? Toms? Paulis? Lūkass?

Valsts valodas dienā

1988. gada 27. septembrī Latvijas PSR Augstākajai Padomei rakstīja Liepājas 5. vidusskolas 8.a klases skolniece Sandra Gulbe: “Es [..] stingri un noteikti prasu, lai latviešu valoda tiktu pasludināta par LPSR valsts valodu, latviešu valodai jānodrošina darbības iespējas visās dzīves jomās, latviešu valodai jābūt iekšējās lietvedības valodai. Visiem krievu tautības pārstāvjiem būtu jāmācās latviešu valoda.”

Kristīgs temats un kristīgas frāzes bez bibliska vēstījuma

Jēzus Kristus – Dieva Otrās personas – apliecība grāmatā ne tikai ir izpludināta. Jēzus arī kā cilvēks šķietami sairst un pazūd starp rindiņām. Šis Jēzus Kristus ir skolotājs, morāls paraugs, varētu teikt – koučs, palīgs dzīves grūtību pārvarēšanā, pretēji bibliskajam Jēzum Kristum – Pestītājam, Kurš par grēciniekiem cieš, mirst un augšāmceļas. Izmantojot pašas grāmatas argumentāciju, Jēzus Kristus no Ceļa, kas ir Patiesība un Dzīvība, tiek degradēts līdz orientierim, “pēc kā nezaudēt ceļu” un kura “ceļš strādā”.

Pseidozinātne un politiskais aktīvisms projektu konkursā

Finansētos pētījumus būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.  

Protestu kultūra Latvijā

Ja atskatāmies uz protestu vēsturi atjaunotajā Latvijā, tad par aktīvāko un zīmīgāko posmu uzskatāms laiks no 2007. līdz 2010. gadam, kurā iegūtās mācības atspoguļojas turpmāko gadu sabiedrības attieksmē pret protestiem. Šo periodu aizsākošais notikums bija tā dēvētā “Lietussargu revolūcija”.

Baznīca nedrīkst atbalstīt latviešu tautas bojāeju

Kamēr Eiropā nebūs atjaunojusies spēcīga tautu nacionālās un kristīgās identitātes apziņa, kamēr nebūs atcelti likumi, kas vērsti uz individuālu un kolektīvu sevis iznīcināšanu, kamēr Eiropa atkal nebūs lepna par savām saknēm, savu vēsturi, savu mantojumu, tikmēr tās atvērtība uz “citādo”, mīlestība uz svešinieku un sevis aizliegšana būs nevis kristīgās mīlestības, bet gan pašnāvniecisku tieksmju izpausme.

Demogrāfiskā bedre

Arī tie, kuri šodien uzskata, ka pasaule ir pārapdzīvota, pēc dažām desmitgadēm būs spiesti konstatēt, ka miljardu populācijas Āzijā automātiski nenozīmēs lielas pensijas Latvijā. Tādēļ labāk savu ego mazliet pieklusināt un padomāt par visas sabiedrības interesēm vai arī rēķināties, ka par ērto dzīvi būs jāmaksā. Nav svarīgi – ar mazākām pensijām, vēlāku pensionēšanos, lielākiem nodokļiem vai citā veidā, taču vājās demogrāfijas negatīvā ietekme uz tautsaimniecību būs jākompensē.

Runas brīvība, tās mērķi un robežas

Grūtības noorientēties cenzūras jautājumos, pretēju argumentācijas stratēģiju sajaukšanās, selektīva apelēšana pie vārda brīvības (“tiem, kuriem piekrītu, tādai jābūt vairāk; oponentiem – pēc iespējas maz”), mainīgi “karstie” jautājumi, kas gan palēnina, gan pazemina cenzūras prasību temperatūru, rodas tāpēc, ka vienlaicīgi pastāv divas teorijas par brīvību un attiecīgi ne tikai cilvēka, bet arī valsts prerogatīvām.