Demogrāfija Lietuvā un Latvijā

Ilgāku laiku sekojot līdzi gan dažādām starptautiskām konferencēm, kas veltītas dzimstības jautājumam, gan publikācijām periodikā un jaunākajām grāmatām, var sacīt tā: šoka, bezpalīdzīga izbīļa un pasīva fatālisma atmosfēras laiks, kas vēl pirms pāris gadiem valdīja demogrāfu domnīcās, šobrīd laimīgā kārtā jau ir garām. Jāsakoncentrējas, jāpadomā un jārīkojas.

Sociālo mediju un mākslīgā intelekta negatīvā ietekme uz sabiedrību

Atceroties, ka, piemēram, TikTok ir radies komunistiskajā Ķīnā, jāuzdod jautājums, kāpēc cīņai pret militāru apdraudējumu mēs kā sabiedrība esam gatavi veltīt 5% no sava IKP, bet pret garīgiem un sociāliem draudiem nedarām neko? Tāpēc, ka sabiedrība nav pieprasījusi apturēt peļņā un manipulācijās balstītu sociālo mediju un mākslīgā intelekta nekontrolētu attīstību, jo tie ietekmē “tikai” mūsu garīgo pasauli – bet garīgā pasaule vairs netiek atzīta par būtisku.

2025. gada nacionālkonservatīvās politikas izvērtējums

Lai gan par katru vēlēšanu gadu mēdz teikt, ka tas ir izšķirošs, šobrīd, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, imigrācijas pieaugumu un arvien pastāvošos militāros draudus no Krievijas, var droši apgalvot, ka 2026. gads var būt pēdējais brīdis lielākām politiskām pārmaiņām. Ne vien strupceļš, bet arī bedre ir acīmredzama, piemēram, palūkojoties uz dzimstības līkni, kas ir vistiešākā izpausme vērtību stāvoklim valstī un ticībai nākotnei.

Havjera Mileja reformu rezultāti

Mileja reformu ietvaros 2025. gadā valdība paziņoja, ka kopš savas darbības sākuma ir atlaidusi 47 925 valsts sektora darbiniekus. Tas atbilst aptuveni 9,6 % darba vietu samazinājumam valsts sektorā. Kopumā Mileja valdība 2024. gadā samazināja valsts tēriņus par aptuveni trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad pie varas bija sociālisti.

Ticība, saprāts un universitāte

Šī iekšējā tuvināšanās starp biblisko ticību un grieķu filozofiju bija izšķirošs notikums ne tikai no reliģiju vēstures, bet arī no pasaules vēstures viedokļa. Ņemot vērā šo saplūsmi, nav pārsteidzoši, ka kristietība, neskatoties uz tās izcelsmi un dažiem nozīmīgiem attīstības posmiem Austrumos, galu galā Eiropā ieguva savu vēsturiski nozīmīgo raksturu. Varam to izteikt arī no otras puses: šī saplūsme, kurai vēlāk pievienoja romiešu mantojumu, radīja Eiropu un joprojām veido īsteno Eiropas pamatu.

Lāčplēša dienas vēstījums

Varonība nenozīmē skriet ar ieroci pāri laukam, kliedzot “urā”, kamēr pretinieks kaut kur aizbēg – kā vecās un sterilās filmās. Neatkarības kara varoņu stāstos mēs varam izlasīt ļoti tiešu vardarbību pret pretinieku, kas tiek iznīcināts, jo grib iznīcināt mūs, savas dzīvības nežēlošanu nākamo paaudžu vārdā, motivāciju, kas pārsniedz ekonomiskās vai šauru grupu intereses.

Vienota atmiņa, dalīta nākotne

Pilsētas mērs, kurš izgaismo tiltu citas valsts karoga krāsās, atbalstot ģimenes vērtības, nav tas pats, kas šīs citas valsts attiecības ar Putinu. Sabiedrībā cienītā Raiņa politiskais kreisums nepamato to, kāpēc Latvijas Valsts Drošības dienests, izraidot Krievijas pilsoni – politisko aktīvistu, būtu rīkojies netaisnīgi. Valsts robežu nesargāšana nav cilvēku glābšana.

Obligāts nenozīmē slikts. Kāpēc jāatbalsta obligāta konsultācija pirms aborta

Pretēji “Progresīvajiem” es neaizstāvu “lielu” valsti, kas kā mamma apčubina savus pilsoņus un jaucas visās dzīves sfērās. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas normatīvie akti aizsargā pat retu putnu olas, būtu liekulīgi teikt, ka valstij nedrīkst būt intereses aizsargāt cilvēka augli.

Kā ideoloģija caur starptautiskajām tiesībām tiek uzspiesta valstīm un tautām

Tas, ka valstij ir saistošs kāds starptautisks līgums cilvēktiesību jomā, nenozīmē to, ka šī valsts ir devusi savu piekrišanu šādā līgumā esošo normu un jēdzienu interpretācijas staipīšanai un plūstošai paplašināšanai no starptautisko organizāciju ekspertu, ierēdņu un komisāru, kā arī teoretizējošu tiesībzinātnieku puses.

Grāmatas, par kurām es domāju naktīs, jeb gandrīz recenzija par Ilzes Jansones “Pasaules troksni”

Reiz bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejā kā hipnotizēta skatījos uz pie sienas pieliktajiem sarakstiem ar padomju laikā izsūtītiem garīdzniekiem no visām konfesijām. Vispār nespēju aptvert, ka Latvijā bija tik daudz izsūtītu garīdznieku. Visi viņi bija vīrieši, protams. Vai Iveta gribētu būt mācītāja, ja par to viņai draudētu izsūtīšana uz Solovkiem? Vai to gribētu Rute? Toms? Paulis? Lūkass?

Valsts valodas dienā

1988. gada 27. septembrī Latvijas PSR Augstākajai Padomei rakstīja Liepājas 5. vidusskolas 8.a klases skolniece Sandra Gulbe: “Es [..] stingri un noteikti prasu, lai latviešu valoda tiktu pasludināta par LPSR valsts valodu, latviešu valodai jānodrošina darbības iespējas visās dzīves jomās, latviešu valodai jābūt iekšējās lietvedības valodai. Visiem krievu tautības pārstāvjiem būtu jāmācās latviešu valoda.”

Kristīgs temats un kristīgas frāzes bez bibliska vēstījuma

Jēzus Kristus – Dieva Otrās personas – apliecība grāmatā ne tikai ir izpludināta. Jēzus arī kā cilvēks šķietami sairst un pazūd starp rindiņām. Šis Jēzus Kristus ir skolotājs, morāls paraugs, varētu teikt – koučs, palīgs dzīves grūtību pārvarēšanā, pretēji bibliskajam Jēzum Kristum – Pestītājam, Kurš par grēciniekiem cieš, mirst un augšāmceļas. Izmantojot pašas grāmatas argumentāciju, Jēzus Kristus no Ceļa, kas ir Patiesība un Dzīvība, tiek degradēts līdz orientierim, “pēc kā nezaudēt ceļu” un kura “ceļš strādā”.

Pseidozinātne un politiskais aktīvisms projektu konkursā

Finansētos pētījumus būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.