Aprīlī izskanēja ziņa par Raiena Bridža arestēšanu Lielbritānijā. Viņa noziegums – Apvienotās Karalistes karoga izkāršana, kas esot radījusi “trauksmi un nemieru”.
Lielbritānija
Pasaka par trīs lāčiem
19.04.2026Mazā, vecā Večiņa miegā bija dzirdējusi Lielā, Milzīgā Lāča skaļo, rupjo, zemo balsi, taču viņas miegs bija tik dziļš, ka tā viņai šķita vien vēja brāzma.
Blēra mantojums
25.03.2026Katru nedēļu tiks atklātas jaunas upuru grupas. Šī Parlamenta pilnvaru beigās visi Lielbritānijas iedzīvotāji būs upuri, izņemot vienu mazākumu – strādājošos, nodokļu nastas nospiestos vidusšķiras vīriešus, kuri apmaksā visu pārējo rēķinus.
Nu jau daudzus gadus vārds “Roterema” visai pārējai karalistei asociējas tikai ar vienu: seksuālās vardarbības skandālu šī gadsimta pirmajos piecpadsmit gados, kad Pakistānas izcelsmes vīriešu bandas – pirmo imigrantu pēcteči – sistemātiski un organizēti izvaroja baltās meitenes.
Šogad visvairāk lasītais un klausītais Telos
31.12.2025Vienlaikus, sev par pārsteigumu, aplūkojot klausītāko aplāžu sarakstu, esmu spiests secināt, ka “lielo tēmu” estētiski pastarpinātā pieredze joprojām ir galvenais veids, kā Latvijā runā par idejām, to vēsturi un nozīmi šodien.
Bet nodevība nebeidzās tikai ar Kīru Stārmeru. Britu lielākajā LGBTQ+ izdevumā “Pink News” parādījās raksts, kas vēstīja, ka no 59 aptaujātajiem leiboristu partijas pārstāvjiem, kas piederīgi varavīksnes kopienai, uz jautājumu “Vai transsieviete ir sieviete?” pozitīvi atbildējuši tikai četri. Interesanti vērot, kā partija, kura vēl nesen šo saukli skaitīja gluži kā mantru, tagad no tā strauji distancējas, dziļajai pārliecībai mainoties reizē ar politisko klimatu.
Lielbritānijas izvarošana
10.01.2025Ņemot vērā vienas etniskās grupas pārstāvju neproporcionālo pārstāvniecību masveida noziegumos pret lielākoties angļu meitenēm, var loģiski secināt, ka šie noziegumi pakistāniešu kopienās bija plaši zināmi un kopīgi slēpti. Un tieši šo loģisko secinājumu dēļ, kas sagrauj multikulturālisma propagandas pamatus, varas iestādes noziegumus slēpa.
Rudens un lapkritis
15.10.2024Gaiss vispār nekustas, un nav jaušama ne pūsmiņa. Lapas ir tik vieglas, ka, krītot lejup, tās aizslīd sāņus, tad pavilcinās, saduroties ar gaisa masām, un visbeidzot tik nemanāmi pieskaras zemei, ar kuru tām drīz būs jāsajaucas, ka šis žests ir liegāks par sveicienam paceltu roku un diskrētāks par diskrētāko glāstu.
Imigrantu darbaspēka trūkums nenozīmē, ka darbavietas netiks aizpildītas: darba devēji tā vietā pielāgos plānošanu, izvēloties vai nu paaugstināt atalgojumu, lai piesaistītu vietējos darbiniekus, vai arī ieguldīt līdzekļus ražotnēs un iekārtās, lai aizstātu strādniekus.
Lielbritānijas karstā vasara
30.09.2024Līdzīgi kā ģeopolitikā par liela mēroga konflikta tuvošanos var liecināt vecās lielvaras stagnācija iepretim jaunās lielvaras ekonomiskā un militārā potenciāla pieaugumam, tā valstu iekšpolitikā un etniskajās attiecībās par pilsoņu kara draudiem var liecināt pamattautas demogrāfiskā stagnācija vai kritums iepretim straujam imigrantu populācijas pieaugumam.
Narkotikas, bandas un Londona
26.07.2024Vērsties pret narkotiku lietotājiem būtu radikāla kursa maiņa. Sākotnēji tā visdrīzāk būtu nepopulāra. Gadu desmitiem ir pieliktas reālas pūles, lai noņemtu stigmu no narkotiku lietošanas. Lietotāju likšana cietumā izraisīs NVO, mediju un juristu šķiras sašutumu, kas būs jāpārvar.
Hamlets – princis vai poēma ?
27.06.2024Es mēģinu atraut jūsu uzmanību no lietām, kuras pamana intelektuāls pieaugušais, un pievērst lietām, kuras pamana bērns vai zemnieks. Šīs lietas ir nakts, spoki, pils, tās gaitenis, kurā cilvēks bez apstāšanās var staigāt četras stundas, vītoliem apaudzis strauts un noslīkusi bēdīga lēdija, kapsēta un draudīga klints, kas paceļas virs jūras, un tam visam pa vidu bāls vīrs melnās drēbēs ar nobrukušām zeķēm.
Saruna par Džonu Stjuartu Millu
15.04.2024Agnese Irbe un Krišjānis Lācis turpina liberālisma klasisko tekstu un domātāju izpēti, šoreiz pievēršoties Džona Stjuarta Milla ietekmīgajam 1859. gada darbam “Par brīvību”.
Novēršamie ļaunumi
12.01.2024Diskusija par nākotnes nopietnajiem, bet, tūlītēji pieliekot pūles, novēršamajiem ļaunumiem ir pati nepopulārākā un vienlaikus pati nepieciešamākā politiķa nodarbe. Tie, kas apzināti no tās izvairās, ir pelnījuši – un nereti arī saņem – pēcāko paaudžu lāstus.
Lendors. 2. daļa
18.08.2023Paunds mūs mudina tiekties uz to, ko senākā kritikā mēdza dēvēt par lapidaritāti, respektīvi iespaidu vai ilūziju, ka vārdi nav uzrakstīti vai nodrukāti uz papīra, bet iekalti akmens bluķī.
Lendors. 1. daļa
01.08.2023“Anglijas pagrimums sākās dienā, kad Lendors sakravāja pekeles un aizbrauca projām uz Toskānu. Līdz tam Anglija spēja noturēt savus labākos rakstniekus, pēc tam jau mēs Šelliju, Kītsu, Baironu, Bedouzu redzam kontinentālajā Eiropā, bet vēl vēlāk jau skatām pamācošu izrādi: Braunings atrodas Itālijā, kamēr Tenisons dzīvojas pa Bakingemas pili.”
Trauslais liberālisma sapnis, iespējams, ir tikai mierinoša ilūzija. Vairums no mums, kas šo sapni ir sapņojuši, zina, ka tas drīzāk ir mirāža, lielā mērā mantota no cilvēkiem, kuriem bija ārkārtīgi neliberāli konfesionāli aizspriedumi, kas daudziem, arī man, nemaz neļautu studēt šādā koledžā. Taču tajā jomā, kurā šis liberālais sapnis ir labs, tas ir patiešām ļoti, ļoti labs.
Ja vispār bija kāds apzinīgs students, kurš visādi citādi maksimāli lietderīgi izmanto savu laiku universitātē un kurš uzzināja par šo priekšlikumu, tas visdrīzāk notika mutvārdu ceļā un kādā nepiemērotā brīdī. Attiecīgi viņam bija ārkārtīgi maz laika, lai formulētu savu attieksmi pret, iespējams, pašu strīdīgāko jautājumu, kurš šobrīd šķeļ Rietumu demokrātijas.
Nacionālā konservatīvisma konference Londonā
23.05.2023Lielbritānijā ir uzvarējis universālisms gan kreisajā, gan labējā politikā. Kamēr kreisais universālais nacionālisms iestājas par morālo perfekciju (“sociālpolitiskās atjēdzības” mērcē), tikmēr labējos vada tā sauktais GDP nacionālisms jeb rūpes par ekonomisko izaugsmi. Neviens no abiem neiestājas par unikālo britu kultūrā.
Tas nav īsts skots !
05.04.2023Ja islāmu praktizējošais Hamza Jusefs, kura vecāki Skotijā ieceļoja 1960. gados no Pakistānas Pendžabas apgabala, sevi nosauc par skotu, vai šis vārds tiek lietots tādā pašā nozīmē, kā to lietotu Makleods no Kinlohīvas, kura vecāki un vecvecāki jau paaudzēs bijuši skoti, kalnos ganījuši aitas, spēlējuši dūdas un apmeklējuši vietējo skotu kalvinistu baznīciņu?