Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu rakstnieka Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. gada romānu “Ir maiga nakts”, kuru pats autors uzskatīja par savu labāko darbu.
Kā uzlabot dzimstības rādītājus. 1. daļa
17.07.2025Mēs uzskatām, ka zemas un sarūkošas dzimstības problēma ir lielākais izaicinājums, ar kuru cilvēce šodien saskaras, un tas var izrādīties lielākais izaicinājums, ar kuru cilvēcei jebkad ir nācies saskarties. Ja tas ir tiesa, tad šim jautājumam ir jāpievērš vislielākā uzmanība un jācenšas pēc iespējas labāk izprast faktorus, kas to ietekmē.
Prātojums par kungiem un biedriem
12.07.2025Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.
Aktīvo nacionālistu pretrunīgā cīņa par Latvijas valsts noteiksmi pirmās brīvvalsts laikā
09.07.2025Pēc Neatkarības kara daudzi latvieši jutās vīlušies (līdzīgi kā daudzi jutās vīlušies pēc Barikāžu laika), jo tā laika ideāli nesaskanēja ar “politisko tirgu” Vecrīgā un no tā izrietošo valsts politiku.
Šķērsojot Alpus
06.07.2025Viņi man iedeva karstu rumu ar cukuru, labu, siltu gultu, teica, ka esmu pirmais, kurš šogad pie viņiem piestājis, un atstāja mani gulēt ļoti dziļā miegā, taču mokošā – tādā, kādā guļ cilvēki, kas saņēmuši sitienu pa galvu. Un divreiz tajā naktī es pēkšņi atmodos, blenžot tumsā. Es biju nodeldējis to fizisko tīklu, no kura ir atkarīga dvēsele, un biju pilns šausmu.
Protestu kultūra Latvijā
02.07.2025Ja atskatāmies uz protestu vēsturi atjaunotajā Latvijā, tad par aktīvāko un zīmīgāko posmu uzskatāms laiks no 2007. līdz 2010. gadam, kurā iegūtās mācības atspoguļojas turpmāko gadu sabiedrības attieksmē pret protestiem. Šo periodu aizsākošais notikums bija tā dēvētā “Lietussargu revolūcija”.
Dzīvnieki arhitekti
28.06.2025Mūrniekputns ir meistarīgs celtnieks, un viņa ligzda ir tik cieta, ka tās sagraušanai vajadzīgi vairāki āmura zvēlieni, toties baložu dzimtas pārstāvji metas pretējā galējībā. Tiem nav nekādas nojausmas par pareizu ligzdas būvēšanu.
Kamēr Eiropā nebūs atjaunojusies spēcīga tautu nacionālās un kristīgās identitātes apziņa, kamēr nebūs atcelti likumi, kas vērsti uz individuālu un kolektīvu sevis iznīcināšanu, kamēr Eiropa atkal nebūs lepna par savām saknēm, savu vēsturi, savu mantojumu, tikmēr tās atvērtība uz “citādo”, mīlestība uz svešinieku un sevis aizliegšana būs nevis kristīgās mīlestības, bet gan pašnāvniecisku tieksmju izpausme.
Saruna par Dievišķo komēdiju 2
22.06.2025Turpinot divdaļīgo sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”, pievēršoties paša darba saturam, tēliem, vēstījumam un galvenajām tēmām.
Būt audzinātam liberālās sociālās kārtības kultūrā tipiski nozīmē kļūt par tādu cilvēku, kuram šķiet normāli, ka ir jācenšas sasniegt dažādus labumus, katru atbilstoši savai sfērai, un ka neviens vispārīgs labums nenodrošina vispārēju cilvēka dzīves vienotību.
Demogrāfiskā bedre
15.06.2025Arī tie, kuri šodien uzskata, ka pasaule ir pārapdzīvota, pēc dažām desmitgadēm būs spiesti konstatēt, ka miljardu populācijas Āzijā automātiski nenozīmēs lielas pensijas Latvijā. Tādēļ labāk savu ego mazliet pieklusināt un padomāt par visas sabiedrības interesēm vai arī rēķināties, ka par ērto dzīvi būs jāmaksā. Nav svarīgi – ar mazākām pensijām, vēlāku pensionēšanos, lielākiem nodokļiem vai citā veidā, taču vājās demogrāfijas negatīvā ietekme uz tautsaimniecību būs jākompensē.
Saruna par Dievišķo komēdiju
12.06.2025Aizsākot divdaļīgu sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”.
Rigabāda, Latvistāna
09.06.2025Valsts prezidents Tamurlāns Abulajevs aicina uz iecietību un asi nosoda latviešu ksenofobiskās reakcijas. Laimīgā kārtā latviešu vairs nav daudz, un tie, kas vēl palikuši valstī, negrib pulcēties piketam galvaspilsētas netīrajās, atkritumu pilnajās ielās. Bet vai Rīgas mērs Šeihs Amīrs Khans (arī viņš, tāpat kā Abulajevs, ievēlēts no saraksta “Latvija pieder visiem”) apstiprinās piketa atļauju, un, ja ne, vai iedzīvotāji tomēr protestēs…?
Seksuālā revolūcija un tās sekas
06.06.2025Vēl viena seksuālās revolūcijas īpatnība ir tās neauglība. Jo vaļīgāka kļūst attieksme pret seksualitāti, jo vairāk tās dabiskais vainagojums – bērns – tiek nostumts malā.
Runas brīvība, tās mērķi un robežas
04.06.2025Grūtības noorientēties cenzūras jautājumos, pretēju argumentācijas stratēģiju sajaukšanās, selektīva apelēšana pie vārda brīvības (“tiem, kuriem piekrītu, tādai jābūt vairāk; oponentiem – pēc iespējas maz”), mainīgi “karstie” jautājumi, kas gan palēnina, gan pazemina cenzūras prasību temperatūru, rodas tāpēc, ka vienlaicīgi pastāv divas teorijas par brīvību un attiecīgi ne tikai cilvēka, bet arī valsts prerogatīvām.
Pašpuikas, mana varenā cilts
01.06.2025Un, aizturot elpu,
Es dzirdu:
Tīreļa purvos,
Kur kroplīgi bērzi un ašķi,
Viens laiku kā aizkarus pašķiŗ
Un sauc man caur telpu.
Balti pirms krusta kariem
29.05.2025Šķiet, ka kurši 9. gadsimtā maksāja meslus zviedriem, bet jau krietni pirms 1100. gada gan viņi, gan prūši bija kļuvuši par bijātiem jūrasbraucējiem, kas paši tirgojās un veica uzbrukumus ar kuģiem, kuri bija līdzīgi vikingu kuģiem.
Kolibrītiņš apjēgas
25.05.2025Cietvielu fiziķis Zigismunds Jahno un jaunizceptā juriste Ilze Apkalna, apkārtējo acīs saderīga pāra bezmaz etalons, viens otru tā pa īstam iepazina agri – savās kāzās.
Šādi tādi
23.05.2025Ir citi cilvēki, kam taisni pretēja daba. Grozīt savus uzskatus īsā laikā, noliegt šodien to, kas vakar sacīts un kam vakar ticēts, – tas tiem ir pavisam vienkārša lieta. Tas viņiem nedara nekādas “galvas sāpes”, nekādu kaunu, nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Tie ir – nepastāvīgas un svārstīgas dabas cilvēki. Tauta viņus neciena, bet gan savās parunās nikni kritizē, piezobo un izsmej.
Tiem, kas aklu paklausību cilvēkiem izvēlas aiz gļēvulības, vēlmes izpatikt vai iegūt kādus laicīgus labumus, kā arī aiz kūtruma un nolaidības mācīties Dieva Likumu, nav attaisnojuma.