Demogrāfiskā bedre

Arī tie, kuri šodien uzskata, ka pasaule ir pārapdzīvota, pēc dažām desmitgadēm būs spiesti konstatēt, ka miljardu populācijas Āzijā automātiski nenozīmēs lielas pensijas Latvijā. Tādēļ labāk savu ego mazliet pieklusināt un padomāt par visas sabiedrības interesēm vai arī rēķināties, ka par ērto dzīvi būs jāmaksā. Nav svarīgi – ar mazākām pensijām, vēlāku pensionēšanos, lielākiem nodokļiem vai citā veidā, taču vājās demogrāfijas negatīvā ietekme uz tautsaimniecību būs jākompensē.

Rigabāda, Latvistāna

Valsts prezidents Tamurlāns Abulajevs aicina uz iecietību un asi nosoda latviešu ksenofobiskās reakcijas. Laimīgā kārtā latviešu vairs nav daudz, un tie, kas vēl palikuši valstī, negrib pulcēties piketam galvaspilsētas netīrajās, atkritumu pilnajās ielās. Bet vai Rīgas mērs Šeihs Amīrs Khans (arī viņš, tāpat kā Abulajevs, ievēlēts no saraksta “Latvija pieder visiem”) apstiprinās piketa atļauju, un, ja ne, vai iedzīvotāji tomēr protestēs…?

Vīrišķības ideāls, tā krīze un atjaunošana

Pēc Trešās atmodas Latvijā saplūda kopā divas vīrišķības krīzes – komunisma mantojums un Rietumu kreiso ideoloģiju ietekme. Atjaunotajā valstī vīrišķība netika virzīta kā ideāls; tā pastāvēja izkropļotā formā vai arī to aktīvi apkaroja akadēmiskajā un kultūras vidē, kur dominēja postmodernas un dzimumu dekonstrukcijai atvērtas pieejas.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kritika

Stratēģijā pieņemtajam ilgtspējīgas attīstības modelim ir grūti noteikt konkrētu mērķi. Vai šo mērķi var identificēt ar paaudžu taisnīguma nodrošināšanu? Varbūt tā ir sabiedrības vai cilvēka labklājība, vai, visbeidzot, dabas saglabāšana? Stratēģijā šis jautājums, šķiet, tiek izlemts, pieņemot “kapitālu pieeju”, kas nozīmē, ka sabiedrības galvenais mērķis ir ekonomiskā izaugsme

Lūgums

Lūgums

Telos piektais darbības gads sākas ar atziņu, ka portāls ir pilnībā izstumts no Latvijas Kultūras Ministrijas pārvaldītajām institūcijām, kurās konkursa kārtībā ir iespējams iegūt finansiālu atbalstu.

Kariete no pasakas

Arī tagad es ļoti labi varu atsaukt atmiņā šo ainu un apliecināt visu notikušo kaut vai ar zvērestu. Un tomēr vēlāk es sapratu, ka tas nevarēja notikt: pasaulē nav šādu kariešu un tās nevar šķērsot Nikolaja ielu un Troņmantinieka bulvāri Rīgā.

Senās Zemgales un zemgaliešu attēlojums latviešu literatūrā

Liela daļa darbu, kas stāsta par zemgaliešiem, tapuši 20. gadsimtā, īpaši 20. un 30. gados. Tajos uzsvērts Zemgales plašums, kas rada vērienu darbos un cīņās, kurās vilktas paralēles starp seno zemgaļu varoņiem un viņu garu pārmantojušajiem strēlniekiem. Strēlnieku apdzejotājs Jānis Akuraters savos poētiskajos darbos piešķir Zemgalei un tās ļaudīm pat dievišķu oreolu.

Viltotais zaķis

Viltotais zaķis

Pilsētas leģendas vēstī, ka ēdnīcās kotletes reizēm iztrūkušas ne tādēļ, ka gaļas mazumiņš nebūtu atvests, bet gan tādēļ, ka papīra salvešu piegāde kavējusies, un bez tām pavārs nav atļāvis kotlešu masu gatavot. Es pats šādiem stāstiem neticu, jo salvetes bija reāls deficīts, bet “ķieģelīša” maizes pilsētas ēdnīcās netrūka.

Baltu ciltis viduslaikos

Laiks pie vēstures sliekšņa apzīmēts ar kara zīmi. To ļoti skaidri atspoguļo ieroči un cietokšņu būve. Šis laiks ne tuvu nebija “zelta laikmets”, kad nedraudēja briesmas ne no vienas puses. Situācija mainījās baltiem par sliktu: sākās pastāvīgi vikingu uzbrukumi no ziemeļiem, pastiprinājās slāvu spiediens austrumos un dienvidos, visubeidzot, XIII gs. sākās krusta kari, kuros gāja bojā prūši un kurši. Saglabājās tikai pats baltu kodols, kaut arī krietni samazinājies austrumu pusē.

Jo sniegs

Jo sniegs

“Paldies!” Meitene iesaucās, kad viņš tuvojās durvīm. Jurģis atskatījās. Lielas, pelēkas acis kā tumši, sniega pilni padebeši skatījās viņam taisni dvēselē vai kas nu tur iekšā bija…