Šajā brīdī kaut kur augšā, virs mums – es vēl nesapratu, kur īsti, – atskanēja murdēšana, klusināti sievietes kliedzieni un divi vai trīs dobji būkšķi, it kā vienā no dzīvokļiem kristu mēbeles vai citi smagi priekšmeti. Augšā – tagad piefiksēju, ka tas bija pa labi no mums, – kāds atvēra logu.
Latvija
Academia Petrina un filozofi
30.11.2025Pāreja no Leibnica-Volfa filozofijas pie Kanta kritiskās filozofijas un diskusija par šo pāreju ir vērojama arī Mītavas Academia Petrina sienās. Akadēmijā līdz ar tās dibināšanu darbu uzsāka profesori, “kuri bija pazīstami tālu aiz zemes robežām” un kuru zināšanu bagāža bija sava laika filozofijas un zinātņu augstumos.
Lāčplēša dienas vēstījums
22.11.2025Varonība nenozīmē skriet ar ieroci pāri laukam, kliedzot “urā”, kamēr pretinieks kaut kur aizbēg – kā vecās un sterilās filmās. Neatkarības kara varoņu stāstos mēs varam izlasīt ļoti tiešu vardarbību pret pretinieku, kas tiek iznīcināts, jo grib iznīcināt mūs, savas dzīvības nežēlošanu nākamo paaudžu vārdā, motivāciju, kas pārsniedz ekonomiskās vai šauru grupu intereses.
Vienota atmiņa, dalīta nākotne
15.11.2025Pilsētas mērs, kurš izgaismo tiltu citas valsts karoga krāsās, atbalstot ģimenes vērtības, nav tas pats, kas šīs citas valsts attiecības ar Putinu. Sabiedrībā cienītā Raiņa politiskais kreisums nepamato to, kāpēc Latvijas Valsts Drošības dienests, izraidot Krievijas pilsoni – politisko aktīvistu, būtu rīkojies netaisnīgi. Valsts robežu nesargāšana nav cilvēku glābšana.
Politiska vai apolitiska armija
10.11.2025Tas nav īsts karavīrs, kurš dzen politiku un ne ar savām militārām spējām, bet ar veiklu politikas dzīšanu cenšas taisīt karadienesta karjeru, piemērojoties stiprāko politisko partiju ieskatiem.
Vecās lauku mājas atjaunošana
08.11.2025Šādu māju ir tūkstošiem. Daudzas jau sagrautas pilnībā, citas līdzīgā stāvoklī kā mūsējā atrodas atjaunošanas sākuma posmā – pa vidu starp vecu māju un graustu. Ja neko nedarīs, tās izzudīs pavisam, izgaistot arī tai mūsu identitātes daļai, kas saistīta ar dzīvesziņu un veidu, kā mēs apdzīvojam mūsu pašu zemi.
Vēstule liberālajiem tautiešiem
01.11.2025Laba vīzija par sabiedrību cenšas iztēloties, kā visi elementi atrod savu “īsto vietu”, kā veidojas radoša, auglīga un harmoniska sistēma. Liberāļi apgalvo, ka šī ideālā vieta ir neierobežots respekts pret personīgo izvēli, bet mēs sakām, ka šai izvēlei jāiekļaujas saprātīgu normu un vērtību kopumā.
Grāmatas, par kurām es domāju naktīs, jeb gandrīz recenzija par Ilzes Jansones “Pasaules troksni”
28.10.2025Reiz bīskapa Boļeslava Sloskāna muzejā kā hipnotizēta skatījos uz pie sienas pieliktajiem sarakstiem ar padomju laikā izsūtītiem garīdzniekiem no visām konfesijām. Vispār nespēju aptvert, ka Latvijā bija tik daudz izsūtītu garīdznieku. Visi viņi bija vīrieši, protams. Vai Iveta gribētu būt mācītāja, ja par to viņai draudētu izsūtīšana uz Solovkiem? Vai to gribētu Rute? Toms? Paulis? Lūkass?
Jaunā skolotāja piezīmes
23.10.2025Izglītības reformu “Skola 2030” savulaik vēroju, vēl būdams iesaistīts politiskajā darbā, un redzēju, ka aiz virspusējiem saukļiem par patriotisko audzināšanu sociālo zinātņu un vēstures priekšmetā tiek virzītas pavisam citas idejas, kas neveicina izpratni par vēsturi, bet to izšķīdina tematos, kuriem ir maza saistība ar Latvijas realitāti.
Valsts valodas dienā
15.10.20251988. gada 27. septembrī Latvijas PSR Augstākajai Padomei rakstīja Liepājas 5. vidusskolas 8.a klases skolniece Sandra Gulbe: “Es [..] stingri un noteikti prasu, lai latviešu valoda tiktu pasludināta par LPSR valsts valodu, latviešu valodai jānodrošina darbības iespējas visās dzīves jomās, latviešu valodai jābūt iekšējās lietvedības valodai. Visiem krievu tautības pārstāvjiem būtu jāmācās latviešu valoda.”
1941. gada vasarā pēc Monikas Daukštes ieradās vietējā policija un aizveda uz Aglonas skolu, kur bija sadzīti nošaušanai nolemtie ebreji. Monika izlūdzās no klātesošā vācu virsnieka atļauju policista pavadībā aiziet uz vietējo baznīcu, kur izsūdzēja dekānam A. Brokam savu likteni. Broks kopā ar kristīto ebrejieti un policistu devās uz skolu, kur pārliecināja vācu virsnieku atbrīvot katolieti. Nosodot ebreju un padomju aktīvistu slepkavības, Broks 1941. gada vasarā uzstājās ar sprediķi “Kain, kur ir tavs brālis?”, bet 1941. g. decembrī otrās adventes svētdienā Aglonas baznīcā nolasīja sprediķi “Tev nebūs nokaut”.
1941. g. oktobrī abiem Izraelitiem nācās aiziet no šī patvēruma, un viņi vērsās pie brāļiem kalējiem Rutkovskiem – Pētera (1903) un Staņislava (1914–1959), kuri jau iepriekš bija palīdzējuši ar pārtiku un tagad atļāva paslēpties viņiem piederošā šķūnī. Pie Rutkovskiem bieži nāca kopīgs paziņa – kalējs Matusevičs, kurš 1941. g. novembrī pieņēma un paslēpa abus bēgļus savā vecajā, dzīvošanai vairs nederīgajā mājā.
Finansētos pētījumus būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Mākslīgais intelekts
07.09.2025Rio pieslēdza programmai kameru un deva balsi. Ievadīja mīļotās draudzenes Ditas foto. Kā no virpuļojoša miglas auta ekrānā veidojās kustīgs jaunavas tēls. Neaprakstāms bija pārsteigums, kad sieviete ierunājās.
Manas grāmatnieka gaitas
23.08.2025Kad beidzu skolu, sēju grāmatu nastiņu uz muguras un sāku staigāt pa mājām, piedāvādams “derīgas grāmatas”. Taksītis nāca man pakaļ, un kad atgriezos un atskatījos, es arvienu sastapu viņa uzticīgo skatu.
Melnbaltā saruna
02.08.2025– Nu labi, tad es zvanu, – Andris ar vīrišķīgi pārliecinātu žestu noņēma tālruņa klausuli, mirkli padomāja, nopūtās un atlika klausuli atpakaļ. Un pacēla acis. Viņu skatieni atkal sastapās.
Prātojums par kungiem un biedriem
12.07.2025Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.
Aktīvo nacionālistu pretrunīgā cīņa par Latvijas valsts noteiksmi pirmās brīvvalsts laikā
09.07.2025Pēc Neatkarības kara daudzi latvieši jutās vīlušies (līdzīgi kā daudzi jutās vīlušies pēc Barikāžu laika), jo tā laika ideāli nesaskanēja ar “politisko tirgu” Vecrīgā un no tā izrietošo valsts politiku.
Protestu kultūra Latvijā
02.07.2025Ja atskatāmies uz protestu vēsturi atjaunotajā Latvijā, tad par aktīvāko un zīmīgāko posmu uzskatāms laiks no 2007. līdz 2010. gadam, kurā iegūtās mācības atspoguļojas turpmāko gadu sabiedrības attieksmē pret protestiem. Šo periodu aizsākošais notikums bija tā dēvētā “Lietussargu revolūcija”.
Kamēr Eiropā nebūs atjaunojusies spēcīga tautu nacionālās un kristīgās identitātes apziņa, kamēr nebūs atcelti likumi, kas vērsti uz individuālu un kolektīvu sevis iznīcināšanu, kamēr Eiropa atkal nebūs lepna par savām saknēm, savu vēsturi, savu mantojumu, tikmēr tās atvērtība uz “citādo”, mīlestība uz svešinieku un sevis aizliegšana būs nevis kristīgās mīlestības, bet gan pašnāvniecisku tieksmju izpausme.