Latvijas iedzīvotāji vērtību aptaujās

Šībrīža procesi ASV un vairākās Eiropas Savienības valstīs rāda, ka sociāli konservatīvo vērtību lejupslīde var būt mānīga un pēc tam, kad progresīvisms guvis politiskus panākumus, tas var atkal strauji piedzīvot sakāvi un atkāpšanos. No tā jāsecina, ka no straujiem sociālas modernizācijas soļiem un tradicionālo morālo normu noraidījuma būtu jāatturas, jo tie var izraisīt gan lielāku šķelšanos, gan izteiktāku tautas masu nepatiku pret valsts varu.  

Demogrāfijas krīze. Vīrieša perspektīva

Vīrišķība ir zināma nasta, kuru var nest, ja tai ir priekšnosacījumi – pieprasījums pēc šādiem cilvēkiem, atzinība par šo vīrišķību, sociālā un arī ekonomiskā struktūra, kas to atbalsta. Citiem vārdiem – kultūra, kurā vīrišķība ir vērtība un kuras paraugi ir vīrišķīgas personas. Cik no mūsu kultūras “varoņiem” ir vīrišķīgi? Atveriet dzelteno presi vai ziņu portālus un atbilde būs skaidra.

Atskats uz 2024. gadu caur laulības institūta prizmu

Skolotāju biedrības radītais materiāls ir laikmetīgs, satur tēmas par klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, taču pilnībā ignorē sakarību, ka ilgtspējīga attīstība pieprasa vismaz sevi atražojošu dzimstību. Rietumu valstu dzimstība jau šobrīd ir krietni zem sevis atražošanas līmeņa, tādēļ mācīt bērniem par klimata pārmaiņu mazināšanu – “saglabāt dzīvībai veselīgu vidi nākamajām paaudzēm” –, bet ne par pašu nākamo paaudžu radīšanu šķiet pilnīgi atrauti no realitātes.

2024. gada nacionālās politikas izvērtējums

Citi 2024. gada notikumi nākotni rāda cerīgāku. 2024. gada 31. maijā dienestu noslēdza pirmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums. Sākot ar 2024. gada septembri, par obligātu mācību priekšmetu Latvijas skolās ir kļuvusi valsts aizsardzības mācība. Aug jauna Latvijas patriotu paaudze, kas iziet valstiskās audzināšanas skolu un iepazīst, ko nozīmē atbildība pret savu valsti.

Klasiskās politiskās filozofijas atziņas par pilsonisko vienprātību un tās avotiem

Sabiedrības saliedēšanas jeb integrācijas centieni, kurus mēģina nodrošināt ar valsts programmu palīdzību, būs un paliks nesekmīgi, ja tie neizpratīs dabīgo kopību centrālo nozīmi un nepāries uz daudz ticamāku un daudz cilvēciskāku – klasiskās politiskās teorijas modeli. 

Ķenča lūgšana

Ķenča lūgšana

Ak mīļais Kungs Dievs un Pestītājs! Tu nu redzi manu ceļu un zini, ka es nebraucu vis, dzīda­mies pēc pasaules goda un kārumiem, bet meklēju un lūdzu tik to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, zirņu kalna tīrumiņus un tās ataudziņas gar Slamstu un Šmakānu robežām.

Latviešu nacionālisma attīstība pēc Trešās atmodas

Franču filozofs Aleksis de Tokvils, aprakstot revolūciju norises likumus, secināja, ka revolūcijas uzsāk viens sabiedrības slānis, turpina otrs, bet noslēdz trešais. Franču revolūcija ir spilgtākais piemērs, taču šādu pašu likumību var ievērot arī Dziesmotajā revolūcijā. Trešo atmodu uzsāka latviešu nacionālistu aktīvistu grupas. To turpināja jau daudz plašākas sabiedriskās grupas, piemēram, Latvijas Tautas fronte, kas bija krietni mērenāka savās prasībās, bet šo procesu noslēdza postkomunistiskā Latvijas Republikas politiskā elite, kuras vidū bija ne mazums bijušo komunistiskās partijas aktīvistu un ideologu, kā arī ar PSRS “čeku” saistīti politiķi.

Par baušļu pārkāpumiem un mākslas neceļiem

Nogurdināja kuratoru uzmācīgi didaktiskie centieni “audzināt” skatītāju. Izstādes autori bija izdomājuši veselu evolucionāru ceļojumu mākslas un iekāres pasaulē, kā rezultātā skatītājam vajadzētu saprast, ka mēs sākām ar ko aizgājušu un nevēlamu, bet noslēdzām ar lielisko “jauno pasauli”, kurā visi svin seksuālo brīvību un dažādību, atmetot nosodījumu un aizspriedumus.

“Oniksa grotas”. Herdera institūts Rīgā un Ērika Zēla

Herdera institūts Rīgā nebija tikai vācbaltiešu izglītības un kultūras vieta, un institūta radītā intelektuālā vide nebija totāli imanenti noslēgta vide. Par spīti delikātajām nacionālajām problēmām un sasāpējušajām finansēšanas problēmām, šīs institūcijas mērķis bija: būt par paraugu un piemēru eiropeiskai izglītībai Latvijā un Baltijā.

Armija un aizsardzība

Tagad vairs nekaro valdības, bet tautas, un karš izšķir tautu likteņus, tāpēc arī visai tautai bez izņēmuma jānes apsardzības dienests kā personīgi, tā materiāli. Izņēmumu še nedrīkst būt, jo ikviens izņēmums būs netaisns attiecībā uz tiem, kas nes šos pienā­kumus.