“Krievu pasaule” – no pievilcīguma līdz karam

2021. gada 12. jÅ«lijā Kremļa mājaslapā tika publicēts Putina raksts ā€œPar krievu un ukraiņu vēsturisko vienotÄ«buā€. Putins rakstÄ«ja: ā€œUzreiz pasvÄ«troÅ”u, ka sienu, kura radās bÅ«tÄ«bā starp vienas vēsturiskas un garÄ«gas telpas divām daļām, uztveru kā lielas kopÄ«gas bēdas, kā traģēdiju.ā€

“Un ierauj iekšā līdz pat asinīm”

Ja man jāapraksta sajÅ«tas, kas ā€œierauj iekŔā lÄ«dz pat asinÄ«m,ā€ tad varētu teikt, ka nepilnu stundu atrados mÅ«ziÄ·a spēles un skaņu uzÄ£enerētā biÅ”u stropa iekÅ”pusē, kurā par bitēm strādā zvaigznes, stariem Å”vÄ«kstot kaut kādā zumÄ“Å”anas kopkorÄ«, kad viens ir viss un viss ir viens, un kurā tas, ko tu dzirdi, ir tas, kas dzird tevi, un viss Ŕķiet medains un plÅ«stoÅ”s Å”eit un tagad, kā atrodoties mātes miesās starp dažādiem laikiem un pasaulēm.

Kopiena un sabiedrība

Vācu, precÄ«zāk, prÅ«Å”u, instinkts bija: vara pieder veselumam. AtseviŔķais tam kalpo. Veselums ir suverēns. ĶēniņŔ ir tikai savas valsts pirmais kalps (FrÄ«drihs Lielais). Katram ir sava vieta. Tiek pavēlēts un tiek paklausÄ«ts. Tāds (jau kopÅ” 18. gadsimta PrÅ«sijas) ir autoritārais sociālisms, kura bÅ«tÄ«ba ir neliberāla un antidemokrātiska, ja to salÄ«dzina ar angļu liberālismu un franču demokrātiju.

Ukraina, Rietumi un Krievijas maldi

Tie, kuri ar cerÄ«bām raugās uz Putina Krieviju un uzskata Kremļa stila autoritārismu par adekvātu alternatÄ«vu Fukujamas proponētajai liberālajai demokrātijai, smagi un traÄ£iski alojas. Pirmkārt, Vladimirs Putins pilnÄ«gi noteikti nav nekāds ā€œkristÄ«gs valstsvÄ«rsā€, kur nu vēl ā€œKārlis Lielaisā€ vai ā€œKonstantÄ«nsā€. Otrkārt, mÅ«sdienu Krievija nav nekāds ā€œkristietÄ«bas atdzimÅ”anasā€ etalons; tie, kuri uzskata Krieviju par ā€œkristÄ«gā konservatÄ«vismaā€ citadeli, vienkārÅ”i uzdod vēlamo par esoÅ”o.

Saruna par ģimeni

Agnese Irbe sarunājas ar organizācijas “Asociācija Ä¢imene” valdes locekļiem sociālo darbinieci ElÄ«nu Kārklu un juristu Kasparu Herbstu par biedrÄ«bas pirmsākumiem pirms 14 gadiem, idejisko platformu ar četriem neatdalāmiem jēdzieniem, sociālo liberālismu kā sistēmu, kas nedarbojas ne tikai teorijā, bet arÄ« praksē, pozÄ«ciju un opozÄ«ciju, tiesvedÄ«bu ar SabiedrÄ«bas Integrācijas fondu un Ä£imenes jēdziena Ŕībrīža apdraudējumu.

Ukraina un Baltija

Krievija, zaudējot Ukrainu, zaudē pusi no sava spēka un paliek pilnā vārda nozīmē par Āzijas valsti. Ukrainai nav nekas vajadzīgs no Krievijas un, būdama patstāvīga, tā sāktu spēlēt lielu lomu visā Eiropas politikā. Krievija bez Ukrainas, turpretim, zaudē visu savu lomu Eiropā.

Nesavlaicīgas pārdomas

1934. gadā, kad aiz muguras bija Pirmais pasaules karÅ”, kad vecās Eiropas tik tikko zaļot atsākuÅ”ajās, vēl baismÄ«gās brÅ«ces nesadziedējuÅ”ajās krāsmatās pilnā sparā rosÄ«jās faÅ”isti, nacisti, komunisti un modernisti, neticÄ«ba pēcnāves dzÄ«vei jau bija kļuvusi par normu. Tiesa, modernistiskās Å”aubas neradās divdesmitā gadsimta trÄ«sdesmitajos gados, tās sagatavoja viss ā€œgaraisā€ deviņpadsmitais gadsimts.

Krievi nāk

Uzvara vai zaudējums Ukrainā gan tik ātri neizglābs ielaisto un grÅ«ti dziedināmo Rietumu morāles krÄ«zi. Å ajās dienās runā par paātrinātu Ukrainas iestāŔanās procedÅ«ru Eiropas SavienÄ«bā. Mēs nevaram zināt, kāda bÅ«s Eiropas SavienÄ«ba pēc 10 gadiem, bet Å”obrÄ«d ir zināms, ka Eiropas judikatÅ«ra ir viens no galvenajiem demokrātiju un nacionālo suverenitāti graujoÅ”ajiem cēloņiem Rietumu pasaulē.

Lūgšanas

Visvarenais Dievs, Tu vienÄ«gais esi mÅ«su stiprais Aizstāvis un vienmēr klātesoÅ”s palÄ«gs bēdu laikā. PielÅ«ko un aizsargā mÅ«su karavÄ«rus un visus citus, kas aizstāv mÅ«su dzÄ«vÄ«bu un brÄ«vÄ«bu, lai viņi taisnÄ«gi un godÄ«gi kalpotu, cenÅ”oties panākt mieru.

Sofija

Pēc kāda laika viņa aizbrauca uz Izraēlu. Tas bija paŔā ā€œperestroikasā€ sākumā. Es jau biju laukos, strādāju jaunā darbā, sāku jaunu dzÄ«vi. Viss kapitāls bija viens lietusmētelis un hÅ«te. Bet jutos brÄ«vs. Kādu nakti redzēju spilgtu sapni. Es stāvu Å eremetjevas lidostā. Uz iekāpÅ”anu ved garÅ” koridors. DurvÄ«s, kas ved uz Å”o koridoru, stāv Sofija.

Grāmata ir. Izstāde bija. Ko tālāk?

Vēsturiskā taisnÄ«guma atjaunoÅ”ana, pārvietojot atpakaļ dokumentus un grāmatas uz to raÅ”anās vietām, radÄ«tu neiedomājamas jukas un nelietderÄ«gu birokrātisku rosÄ«bu starp valstÄ«m un to iekÅ”ienē. Stingri ņemot, liela daļa izcilu vēsturisko bibliotēku raduŔās, likvidējot iestādes vai organizācijas vai varmācÄ«gi atņemot grāmatas citiem. Tā notika arÄ« pie mums. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas kodols veidojās no reformācijas laikā sagrauto katoļu klosteru grāmatu krājumiem, savukārt LNB integrēja pamestās vācbaltieÅ”u organizāciju un privātpersonu bibliotēkas.

Saruna par tautsaimniecības pamatiem 1

Pirmajā sarunā par tautsaimniecÄ«bas jeb ekonomikas pamatiem Agnese Irbe un KriÅ”jānis Lācis definē dažus kodola jēdzienus, skaidro, kāpēc tautsaimniecÄ«ba ir humanitāra, nevis eksakta zinātne, apraksta privātÄ«paÅ”uma nojēgumu un pamatojumu dabÄ«go tiesÄ«bu teorijā, uzsver saimnieciskās darbÄ«bas pamata vienÄ«bu – Ä£imeni jeb saimi un apskata apmaiņas darÄ«jumu pirmsmorālo bÅ«tÄ«bu. Irbe uzsver darÄ«jumu objektÄ«vo loÄ£iku, bet Lācis satraucas par krāpÅ”anos un uzcenojumiem.

Sabiedrība bez pasaules

SabiedrÄ«ba bez pasaules ir sabiedrÄ«ba bez cilvēku pārsniedzoŔā un cilvēka iegribas ierobežojoŔā. SabiedrÄ«ba bez pasaules ir sabiedrÄ«ba bez tikÅ”anās ar to, kas atrodas viņpus sociālas konstrukcijas (ā€œmaskarādesā€), bez saviem darbiem un domām nepakļaujamas viņpuses.

Tinderis

Nenoliedzami izskatÄ«ga, pat skaista. Viņa runāja par savu darbu, par savām nākotnes ambÄ«cijām, par saviem ceļojumiem, par saviem ieplānotajiem ceļojumiem, par savu plaÅ”o draugu loku, par saviem neskaitāmajiem hobijiem. Es drÄ«z vien jutos noguris, ļoti noguris. Karjeras sieviete, veiksmÄ«ga, katras feministes sapnis. Vienmēr aizņemta, vienmēr ļoti aizņemta.

Par bailēm no nosodījuma un alkām pēc mīlestības

Ja man bÅ«tu jāraksturo situācija, es teiktu, ka no prasÄ«tāju puses tas ir izmisums, kas radies no nekad nesaņemtas mÄ«lestÄ«bas, nezinot, ko vēl paprasÄ«t, lai to beidzot sajustu. No atbildētāja puses tās ir bailes izrādÄ«ties aizvainojoÅ”iem vai pat nežēlÄ«giem, atklāti pasakot, ka to nespēj sniegt. Turklāt Å”o prasÄ«bu formāla izpildÄ«Å”ana, manuprāt, tomēr neatrisinās dziļāku problēmu, jo tā ir tikai Ä«slaicÄ«gs plāksteris fundamentālākai nemÄ«lestÄ«bas problēmai, kas mēdz pieņemt aizvien jaunas formas ā€“ gluži tāpat kā prasÄ«bas. Tā ir tiesa, ka mums katram vajag vismaz kādu, kas mÅ«s mÄ«lētu bez nosacÄ«jumiem, taču mums vajag arÄ« sabiedrÄ«bu, kas ļauj izaugt par patstāvÄ«giem un atbildÄ«giem indivÄ«diem, kuru rÄ«cÄ«ba nav saistÄ«ta tikai ar vajadzÄ«bu pēc pastiprinātas uzmanÄ«bas un lÄ«dzjÅ«tÄ«bas.