2021. gada 12. jÅ«lijÄ Kremļa mÄjaslapÄ tika publicÄts Putina raksts āPar krievu un ukraiÅu vÄsturisko vienotÄ«buā. Putins rakstÄ«ja: āUzreiz pasvÄ«troÅ”u, ka sienu, kura radÄs bÅ«tÄ«bÄ starp vienas vÄsturiskas un garÄ«gas telpas divÄm daļÄm, uztveru kÄ lielas kopÄ«gas bÄdas, kÄ traÄ£Ädiju.ā
Ja man jÄapraksta sajÅ«tas, kas āierauj iekÅ”Ä lÄ«dz pat asinÄ«m,ā tad varÄtu teikt, ka nepilnu stundu atrados mÅ«ziÄ·a spÄles un skaÅu uzÄ£enerÄtÄ biÅ”u stropa iekÅ”pusÄ, kurÄ par bitÄm strÄdÄ zvaigznes, stariem Å”vÄ«kstot kaut kÄdÄ zumÄÅ”anas kopkorÄ«, kad viens ir viss un viss ir viens, un kurÄ tas, ko tu dzirdi, ir tas, kas dzird tevi, un viss Ŕķiet medains un plÅ«stoÅ”s Å”eit un tagad, kÄ atrodoties mÄtes miesÄs starp dažÄdiem laikiem un pasaulÄm.
VÄcu, precÄ«zÄk, prūŔu, instinkts bija: vara pieder veselumam. AtseviŔķais tam kalpo. Veselums ir suverÄns. ĶÄniÅÅ” ir tikai savas valsts pirmais kalps (FrÄ«drihs Lielais). Katram ir sava vieta. Tiek pavÄlÄts un tiek paklausÄ«ts. TÄds (jau kopÅ” 18. gadsimta PrÅ«sijas) ir autoritÄrais sociÄlisms, kura bÅ«tÄ«ba ir neliberÄla un antidemokrÄtiska, ja to salÄ«dzina ar angļu liberÄlismu un franÄu demokrÄtiju.
Tie, kuri ar cerÄ«bÄm raugÄs uz Putina Krieviju un uzskata Kremļa stila autoritÄrismu par adekvÄtu alternatÄ«vu Fukujamas proponÄtajai liberÄlajai demokrÄtijai, smagi un traÄ£iski alojas. PirmkÄrt, Vladimirs Putins pilnÄ«gi noteikti nav nekÄds ākristÄ«gs valstsvÄ«rsā, kur nu vÄl āKÄrlis Lielaisā vai āKonstantÄ«nsā. OtrkÄrt, mÅ«sdienu Krievija nav nekÄds ākristietÄ«bas atdzimÅ”anasā etalons; tie, kuri uzskata Krieviju par ākristÄ«gÄ konservatÄ«vismaā citadeli, vienkÄrÅ”i uzdod vÄlamo par esoÅ”o.
Agnese Irbe sarunÄjas ar organizÄcijas “AsociÄcija Ä¢imene” valdes locekļiem sociÄlo darbinieci ElÄ«nu KÄrklu un juristu Kasparu Herbstu par biedrÄ«bas pirmsÄkumiem pirms 14 gadiem, idejisko platformu ar Äetriem neatdalÄmiem jÄdzieniem, sociÄlo liberÄlismu kÄ sistÄmu, kas nedarbojas ne tikai teorijÄ, bet arÄ« praksÄ, pozÄ«ciju un opozÄ«ciju, tiesvedÄ«bu ar SabiedrÄ«bas IntegrÄcijas fondu un Ä£imenes jÄdziena Ŕībrīža apdraudÄjumu.
Krievija, zaudÄjot Ukrainu, zaudÄ pusi no sava spÄka un paliek pilnÄ vÄrda nozÄ«mÄ par Äzijas valsti. Ukrainai nav nekas vajadzÄ«gs no Krievijas un, bÅ«dama patstÄvÄ«ga, tÄ sÄktu spÄlÄt lielu lomu visÄ Eiropas politikÄ. Krievija bez Ukrainas, turpretim, zaudÄ visu savu lomu EiropÄ.
1934. gadÄ, kad aiz muguras bija Pirmais pasaules karÅ”, kad vecÄs Eiropas tik tikko zaļot atsÄkuÅ”ajÄs, vÄl baismÄ«gÄs brÅ«ces nesadziedÄjuÅ”ajÄs krÄsmatÄs pilnÄ sparÄ rosÄ«jÄs faÅ”isti, nacisti, komunisti un modernisti, neticÄ«ba pÄcnÄves dzÄ«vei jau bija kļuvusi par normu. Tiesa, modernistiskÄs Å”aubas neradÄs divdesmitÄ gadsimta trÄ«sdesmitajos gados, tÄs sagatavoja viss āgaraisā deviÅpadsmitais gadsimts.
Uzvara vai zaudÄjums UkrainÄ gan tik Ätri neizglÄbs ielaisto un grÅ«ti dziedinÄmo Rietumu morÄles krÄ«zi. Å ajÄs dienÄs runÄ par paÄtrinÄtu Ukrainas iestÄÅ”anÄs procedÅ«ru Eiropas SavienÄ«bÄ. MÄs nevaram zinÄt, kÄda bÅ«s Eiropas SavienÄ«ba pÄc 10 gadiem, bet Å”obrÄ«d ir zinÄms, ka Eiropas judikatÅ«ra ir viens no galvenajiem demokrÄtiju un nacionÄlo suverenitÄti graujoÅ”ajiem cÄloÅiem Rietumu pasaulÄ.
Visvarenais Dievs, Tu vienÄ«gais esi mÅ«su stiprais AizstÄvis un vienmÄr klÄtesoÅ”s palÄ«gs bÄdu laikÄ. PielÅ«ko un aizsargÄ mÅ«su karavÄ«rus un visus citus, kas aizstÄv mÅ«su dzÄ«vÄ«bu un brÄ«vÄ«bu, lai viÅi taisnÄ«gi un godÄ«gi kalpotu, cenÅ”oties panÄkt mieru.
PÄc kÄda laika viÅa aizbrauca uz IzraÄlu. Tas bija paÅ”Ä āperestroikasā sÄkumÄ. Es jau biju laukos, strÄdÄju jaunÄ darbÄ, sÄku jaunu dzÄ«vi. Viss kapitÄls bija viens lietusmÄtelis un hÅ«te. Bet jutos brÄ«vs. KÄdu nakti redzÄju spilgtu sapni. Es stÄvu Å eremetjevas lidostÄ. Uz iekÄpÅ”anu ved garÅ” koridors. DurvÄ«s, kas ved uz Å”o koridoru, stÄv Sofija.
VÄsturiskÄ taisnÄ«guma atjaunoÅ”ana, pÄrvietojot atpakaļ dokumentus un grÄmatas uz to raÅ”anÄs vietÄm, radÄ«tu neiedomÄjamas jukas un nelietderÄ«gu birokrÄtisku rosÄ«bu starp valstÄ«m un to iekÅ”ienÄ. Stingri Åemot, liela daļa izcilu vÄsturisko bibliotÄku raduÅ”Äs, likvidÄjot iestÄdes vai organizÄcijas vai varmÄcÄ«gi atÅemot grÄmatas citiem. TÄ notika arÄ« pie mums. Latvijas AkadÄmiskÄs bibliotÄkas kodols veidojÄs no reformÄcijas laikÄ sagrauto katoļu klosteru grÄmatu krÄjumiem, savukÄrt LNB integrÄja pamestÄs vÄcbaltieÅ”u organizÄciju un privÄtpersonu bibliotÄkas.
PirmajÄ sarunÄ par tautsaimniecÄ«bas jeb ekonomikas pamatiem Agnese Irbe un KriÅ”jÄnis LÄcis definÄ dažus kodola jÄdzienus, skaidro, kÄpÄc tautsaimniecÄ«ba ir humanitÄra, nevis eksakta zinÄtne, apraksta privÄtÄ«paÅ”uma nojÄgumu un pamatojumu dabÄ«go tiesÄ«bu teorijÄ, uzsver saimnieciskÄs darbÄ«bas pamata vienÄ«bu – Ä£imeni jeb saimi un apskata apmaiÅas darÄ«jumu pirmsmorÄlo bÅ«tÄ«bu. Irbe uzsver darÄ«jumu objektÄ«vo loÄ£iku, bet LÄcis satraucas par krÄpÅ”anos un uzcenojumiem.
SabiedrÄ«ba bez pasaules ir sabiedrÄ«ba bez cilvÄku pÄrsniedzoÅ”Ä un cilvÄka iegribas ierobežojoÅ”Ä. SabiedrÄ«ba bez pasaules ir sabiedrÄ«ba bez tikÅ”anÄs ar to, kas atrodas viÅpus sociÄlas konstrukcijas (āmaskarÄdesā), bez saviem darbiem un domÄm nepakļaujamas viÅpuses.
Nenoliedzami izskatÄ«ga, pat skaista. ViÅa runÄja par savu darbu, par savÄm nÄkotnes ambÄ«cijÄm, par saviem ceļojumiem, par saviem ieplÄnotajiem ceļojumiem, par savu plaÅ”o draugu loku, par saviem neskaitÄmajiem hobijiem. Es drÄ«z vien jutos noguris, ļoti noguris. Karjeras sieviete, veiksmÄ«ga, katras feministes sapnis. VienmÄr aizÅemta, vienmÄr ļoti aizÅemta.
Ja man bÅ«tu jÄraksturo situÄcija, es teiktu, ka no prasÄ«tÄju puses tas ir izmisums, kas radies no nekad nesaÅemtas mÄ«lestÄ«bas, nezinot, ko vÄl paprasÄ«t, lai to beidzot sajustu. No atbildÄtÄja puses tÄs ir bailes izrÄdÄ«ties aizvainojoÅ”iem vai pat nežÄlÄ«giem, atklÄti pasakot, ka to nespÄj sniegt. TurklÄt Å”o prasÄ«bu formÄla izpildīŔana, manuprÄt, tomÄr neatrisinÄs dziļÄku problÄmu, jo tÄ ir tikai Ä«slaicÄ«gs plÄksteris fundamentÄlÄkai nemÄ«lestÄ«bas problÄmai, kas mÄdz pieÅemt aizvien jaunas formas ā gluži tÄpat kÄ prasÄ«bas. TÄ ir tiesa, ka mums katram vajag vismaz kÄdu, kas mÅ«s mÄ«lÄtu bez nosacÄ«jumiem, taÄu mums vajag arÄ« sabiedrÄ«bu, kas ļauj izaugt par patstÄvÄ«giem un atbildÄ«giem indivÄ«diem, kuru rÄ«cÄ«ba nav saistÄ«ta tikai ar vajadzÄ«bu pÄc pastiprinÄtas uzmanÄ«bas un lÄ«dzjÅ«tÄ«bas.