Nožēlot abortu feminismā nav labi, jo, klau, nu tu nožēlo, bet neviens jau tevi nespieda. Neviens jau nepiedāvāja faktus un argumentus, kāpēc lai sieviete, dodoties pie ārsta, neuzticētos viņa ekspertīzei par tiem diviem variantiem, ko darīt. Kā rakstīsim? Bērniņš vai aborts? Jo to, ka aborts ir bērniņš, rakstīt īsti nevar.
Sadaļas arhīvs: Stāsti
Jaunā skolotāja piezīmes
23.10.2025Izglītības reformu “Skola 2030” savulaik vēroju, vēl būdams iesaistīts politiskajā darbā, un redzēju, ka aiz virspusējiem saukļiem par patriotisko audzināšanu sociālo zinātņu un vēstures priekšmetā tiek virzītas pavisam citas idejas, kas neveicina izpratni par vēsturi, bet to izšķīdina tematos, kuriem ir maza saistība ar Latvijas realitāti.
1941. gada vasarā pēc Monikas Daukštes ieradās vietējā policija un aizveda uz Aglonas skolu, kur bija sadzīti nošaušanai nolemtie ebreji. Monika izlūdzās no klātesošā vācu virsnieka atļauju policista pavadībā aiziet uz vietējo baznīcu, kur izsūdzēja dekānam A. Brokam savu likteni. Broks kopā ar kristīto ebrejieti un policistu devās uz skolu, kur pārliecināja vācu virsnieku atbrīvot katolieti. Nosodot ebreju un padomju aktīvistu slepkavības, Broks 1941. gada vasarā uzstājās ar sprediķi “Kain, kur ir tavs brālis?”, bet 1941. g. decembrī otrās adventes svētdienā Aglonas baznīcā nolasīja sprediķi “Tev nebūs nokaut”.
1941. g. oktobrī abiem Izraelitiem nācās aiziet no šī patvēruma, un viņi vērsās pie brāļiem kalējiem Rutkovskiem – Pētera (1903) un Staņislava (1914–1959), kuri jau iepriekš bija palīdzējuši ar pārtiku un tagad atļāva paslēpties viņiem piederošā šķūnī. Pie Rutkovskiem bieži nāca kopīgs paziņa – kalējs Matusevičs, kurš 1941. g. novembrī pieņēma un paslēpa abus bēgļus savā vecajā, dzīvošanai vairs nederīgajā mājā.
Mūzikas stundas
28.09.2025– Pfīl, – viņa teica, – esiet tik labs un uzņemiet šo darbu mierīgāk! Tā neparastais harmoniju izmantošanas veids jūs apmulsina… Jums, salīdzinot ar šo, Bēthovens liekas tīrs, dzidrs un dabisks. Bet apdomājiet, kā savā laikā Bēthovens savus pēc vecajām tradīcijām izglītotos kolēģus izsita no sliedēm… un pats Bahs, mans Dievs, viņam taču pārmeta melodiskuma un dzidruma trūkumu!… Jūs runājat par morāli … Bet ko jūs saprotat ar morāli mākslā?
Mākslīgais intelekts
07.09.2025Rio pieslēdza programmai kameru un deva balsi. Ievadīja mīļotās draudzenes Ditas foto. Kā no virpuļojoša miglas auta ekrānā veidojās kustīgs jaunavas tēls. Neaprakstāms bija pārsteigums, kad sieviete ierunājās.
Vasara pie jūras
27.08.2025Un tad nāca atkal citas dienas, sapņainas, zilas, pilnīgi bez vēja un tveicīgi karstas, kurās zilās mušas sīca saulē pār Bākas laukumu, un jūra, klusa un gluda kā spogulis, likās neelpojam un gulēja nekustēdamās.
Manas grāmatnieka gaitas
23.08.2025Kad beidzu skolu, sēju grāmatu nastiņu uz muguras un sāku staigāt pa mājām, piedāvādams “derīgas grāmatas”. Taksītis nāca man pakaļ, un kad atgriezos un atskatījos, es arvienu sastapu viņa uzticīgo skatu.
Autonomā eksistence
09.08.2025Modernizācija nav pazeminājusi vecu cilvēku dzīves līmeni un laupījusi viņiem cieņu. Tā ir vājinājusi ģimenes statusa nozīmi. Tā ir devusi cilvēkiem – gan jauniem, gan veciem – dzīvi ar lielāku brīvību un kontroli, ieskaitot brīvību būt mazāk atkarīgiem no citām paaudzēm. Vecu cilvēku godāšana varbūt ir zudusi, bet ne tādēļ, ka to ir aizstājusi jaunu cilvēku godāšana. To ir aizstājusi neatkarīgas patības godāšana.
Ādolfa Eihmana notiesāšana un soda izpilde
06.08.2025Tad sekoja Eihmana pēdējā runa. Viņa cerības uz taisnīgumu esot pieviltas; tiesa viņam neesot ticējusi, lai gan viņš visiem spēkiem centies teikt patiesību. Tiesa viņu neesot sapratusi: viņš nekad neesot bijis žīdu nīdējs un nekad neesot vēlējies cilvēku vardarbīgu nāvi. Viņa vaina esot paklausībā, un paklausību taču slavējot kā tikumu. Šo viņa tikumu nacistu līderi esot izmantojuši ļaunprātīgi.
Melnbaltā saruna
02.08.2025– Nu labi, tad es zvanu, – Andris ar vīrišķīgi pārliecinātu žestu noņēma tālruņa klausuli, mirkli padomāja, nopūtās un atlika klausuli atpakaļ. Un pacēla acis. Viņu skatieni atkal sastapās.
Via Cassia
23.07.2025Tur es redzēju ainas, kuras bija glezojis Tērners; tas ir, klintis, no kurām iztek upe, un kopā saspiedušās mājas, kas liek slīpumam izskatīties pēc vainaga. Šo gleznu papildināja maigā gaisma, kas sēro par saules norietēšanu un ietērpj pasauli pustoņos. Bija vēss, un iespējas vilināja.
Prātojums par kungiem un biedriem
12.07.2025Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.
Šķērsojot Alpus
06.07.2025Viņi man iedeva karstu rumu ar cukuru, labu, siltu gultu, teica, ka esmu pirmais, kurš šogad pie viņiem piestājis, un atstāja mani gulēt ļoti dziļā miegā, taču mokošā – tādā, kādā guļ cilvēki, kas saņēmuši sitienu pa galvu. Un divreiz tajā naktī es pēkšņi atmodos, blenžot tumsā. Es biju nodeldējis to fizisko tīklu, no kura ir atkarīga dvēsele, un biju pilns šausmu.
Dzīvnieki arhitekti
28.06.2025Mūrniekputns ir meistarīgs celtnieks, un viņa ligzda ir tik cieta, ka tās sagraušanai vajadzīgi vairāki āmura zvēlieni, toties baložu dzimtas pārstāvji metas pretējā galējībā. Tiem nav nekādas nojausmas par pareizu ligzdas būvēšanu.
Rigabāda, Latvistāna
09.06.2025Valsts prezidents Tamurlāns Abulajevs aicina uz iecietību un asi nosoda latviešu ksenofobiskās reakcijas. Laimīgā kārtā latviešu vairs nav daudz, un tie, kas vēl palikuši valstī, negrib pulcēties piketam galvaspilsētas netīrajās, atkritumu pilnajās ielās. Bet vai Rīgas mērs Šeihs Amīrs Khans (arī viņš, tāpat kā Abulajevs, ievēlēts no saraksta “Latvija pieder visiem”) apstiprinās piketa atļauju, un, ja ne, vai iedzīvotāji tomēr protestēs…?
Kolibrītiņš apjēgas
25.05.2025Cietvielu fiziķis Zigismunds Jahno un jaunizceptā juriste Ilze Apkalna, apkārtējo acīs saderīga pāra bezmaz etalons, viens otru tā pa īstam iepazina agri – savās kāzās.
Patiesības gabaliņš
14.05.2025Svans šajā piebildē uzreiz atpazina vienu no tiem reāla notikuma fragmentiem, ar kuriem melošanā pieķertie sevi mierina, iekļaujot to izgudrota, nepatiesa notikuma sastāvā, domādami, ka tā viņi tam ierāda pareizo vietu un nolaupa tā līdzību ar Patiesību.
Tad nāca tas, ko negaidījām, bet kas gan būtu bijis jāgaida, – bēgšana. Pēkšņi jau viņš bija uz galda malas, varbūt pat uz grīdas. Atmiņas ceļi ir aizputināti. Pušķis nemaz tik plāns nelikās, taču arī ne pirmā svaiguma. Badā, nabags.
Pirms dažām stundām, kad stāvēju baptistērijā un iztēlojos, kā tas viss varēja notikt tajā naktī, man ienāca prātā ideja: šodien pat aizbraukt uz šo leģendāro vietu un pārbaudīt, vai tur vēl joprojām ir sajūtams kaut kas no Augustīna laikiem.