Mūzikas stundas

Mūzikas stundas

– Pfīl, – viņa teica, – esiet tik labs un uzņemiet šo darbu mierīgāk! Tā neparastais harmoniju izmantošanas veids jūs apmulsina… Jums, salīdzinot ar šo, Bēthovens liekas tīrs, dzidrs un dabisks. Bet apdomājiet, kā savā laikā Bēthovens savus pēc vecajām tradīcijām izglītotos kolēģus izsita no sliedēm… un pats Bahs, mans Dievs, viņam taču pārmeta melodiskuma un dzidruma trūkumu!… Jūs runājat par morāli … Bet ko jūs saprotat ar morāli mākslā?

Vasara pie jūras

Vasara pie jūras

Un tad nāca atkal citas dienas, sapņainas, zilas, pilnīgi bez vēja un tveicīgi karstas, kurās zilās mušas sīca saulē pār Bākas laukumu, un jūra, klusa un gluda kā spogulis, likās neelpojam un gulēja nekustēdamās.

Autonomā eksistence

Modernizācija nav pazeminājusi vecu cilvēku dzīves līmeni un laupījusi viņiem cieņu. Tā ir vājinājusi ģimenes statusa nozīmi. Tā ir devusi cilvēkiem – gan jauniem, gan veciem – dzīvi ar lielāku brīvību un kontroli, ieskaitot brīvību būt mazāk atkarīgiem no citām paaudzēm. Vecu cilvēku godāšana varbūt ir zudusi, bet ne tādēļ, ka to ir aizstājusi jaunu cilvēku godāšana. To ir aizstājusi neatkarīgas patības godāšana.

Ādolfa Eihmana notiesāšana un soda izpilde

Tad sekoja Eihmana pēdējā runa. Viņa cerības uz taisnīgumu esot pieviltas; tiesa viņam neesot ticējusi, lai gan viņš visiem spēkiem centies teikt patiesību. Tiesa viņu neesot sapratusi: viņš nekad neesot bijis žīdu nīdējs un nekad neesot vēlējies cilvēku vardarbīgu nāvi. Viņa vaina esot paklausībā, un paklausību taču slavējot kā tikumu. Šo viņa tikumu nacistu līderi esot izmantojuši ļaunprātīgi.

Via Cassia

Via Cassia

Tur es redzēju ainas, kuras bija glezojis Tērners; tas ir, klintis, no kurām iztek upe, un kopā saspiedušās mājas, kas liek slīpumam izskatīties pēc vainaga. Šo gleznu papildināja maigā gaisma, kas sēro par saules norietēšanu un ietērpj pasauli pustoņos. Bija vēss, un iespējas vilināja.

Prātojums par kungiem un biedriem

Es neaicinu atpakaļ dziedošajā pagātnē, neplānoju staigāt pa tiltiem divdolāru praķītī un ceru vairs nemazgāt džinsas psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Es ticu uz to, ka mēs kā sabiedrība tiksim atpakaļ plauktā, kurā ne tikai viens otru uzrunāsim, bet arī jutīsimies kā dāmas un kungi. Savā zemē, savā tautā, savā laikā.

Šķērsojot Alpus

Viņi man iedeva karstu rumu ar cukuru, labu, siltu gultu, teica, ka esmu pirmais, kurš šogad pie viņiem piestājis, un atstāja mani gulēt ļoti dziļā miegā, taču mokošā – tādā, kādā guļ cilvēki, kas saņēmuši sitienu pa galvu. Un divreiz tajā naktī es pēkšņi atmodos, blenžot tumsā. Es biju nodeldējis to fizisko tīklu, no kura ir atkarīga dvēsele, un biju pilns šausmu.

Dzīvnieki arhitekti

Mūrniekputns ir meistarīgs celtnieks, un viņa ligzda ir tik cieta, ka tās sagraušanai vajadzīgi vairāki āmura zvēlieni, toties baložu dzimtas pārstāvji metas pretējā galējībā. Tiem nav nekādas nojausmas par pareizu ligzdas būvēšanu.

Rigabāda, Latvistāna

Valsts prezidents Tamurlāns Abulajevs aicina uz iecietību un asi nosoda latviešu ksenofobiskās reakcijas. Laimīgā kārtā latviešu vairs nav daudz, un tie, kas vēl palikuši valstī, negrib pulcēties piketam galvaspilsētas netīrajās, atkritumu pilnajās ielās. Bet vai Rīgas mērs Šeihs Amīrs Khans (arī viņš, tāpat kā Abulajevs, ievēlēts no saraksta “Latvija pieder visiem”) apstiprinās piketa atļauju, un, ja ne, vai iedzīvotāji tomēr protestēs…?

Patiesības gabaliņš

Svans šajā piebildē uzreiz atpazina vienu no tiem reāla notikuma fragmentiem, ar kuriem melošanā pieķertie sevi mierina, iekļaujot to izgudrota, nepatiesa notikuma sastāvā, domādami, ka tā viņi tam ierāda pareizo vietu un nolaupa tā līdzību ar Patiesību.

Brīvā laika slavinājums jeb Kur tu esi, Augustīn. 1. daļa

Es aizgriezos prom no loga un paraudzījos man priekšā esošajā ekrānā ar karti un lidojuma trajektoriju. Lūk – no lidmašīnas skatu punkta raugoties –, mēs patiešām lidojam virs Alžīrijas, tālu priekšā ir parādīta Vidusjūras krasta līnija un atzīmētas trīs pilsētas: galvaspilsēta Alžīra, Konstantina un Sūkahrāsa.

Tomasa eksperiments

Tomass izklāstīja savu priekšlikumu. Viņš sacīja, ka mērķis ir vērsties pret tā sauktajām “trim pansionāta sērgām” – garlaicību, vientulību un bezpalīdzību. Lai apkarotu šīs trīs sērgas, viņiem vajadzēja ievest pansionātā dzīvību. Katrā istabā bija plāns ievietot zaļojošus augus. Zālienu viņi nopļautu un tur ierīkotu sakņu un puķu dārzu. Un tad viņi ievestu dzīvniekus.

Kariete no pasakas

Arī tagad es ļoti labi varu atsaukt atmiņā šo ainu un apliecināt visu notikušo kaut vai ar zvērestu. Un tomēr vēlāk es sapratu, ka tas nevarēja notikt: pasaulē nav šādu kariešu un tās nevar šķērsot Nikolaja ielu un Troņmantinieka bulvāri Rīgā.