tev nav sejas
bet brīžiem
tu esi ikvienā vaigā
Sadaļas arhīvs: Slavinājumi
Kas ir Liāna Langa
07.12.2024Šis jautājums nav par Liānu Langu. Šis jautājums ir par tevi. Un arī par mani, jo esmu tāds pats latvietis kā tu. Šis jautājums ir par mums visiem.
Lisbonu māsas un vietējie zēni
24.11.2024Pielūgsme, ko meitenes saņem no apkārtnes zēniem, viņas mulsina: ja reiz viņas ir tik ideālas, kāpēc vecāki viņas uzskata par tik nepilnīgām un bīstamām būtnēm? Un tad dzimumdzīves realitāte, piedzīvota pārāk agros gados, norauj plīvuru no nevainīgā ideālisma un atklāj šīs dzīves slepeno dzinējspēku, kas ir dzīvniecisks un brutāls, pilns iekāres un nicinājuma.
Sociālo mediju valgi, brīvība un Nekas
01.11.2024Sociālo mediju golems nav vienkārši viens no kavēkļiem, kas mums traucē pievērsties jēdzīgākām lietām. Drīzāk tas uzdodas par kalpu, kurš, ik dienas sniedzot iespēju sociālajos medijos izpaust sevi un tiekties pēc citu lietotāju atzinības, pamazām veido un nosaka to “es”, kas izprot “sevi”, un to, kā “es” izprot “sevi”, kā arī veidu, kā šis “es” uztver pārējo īstenību.
Herders augustā
09.08.2024Vētrai nākot, vētrasputni izpleš spārnus, nevis uzmeklē alas jūras klintīs. Līdzīgi ir arī domu un ideju jomā. Atcerēsimies Herderu šajā augustā kā vētrasputnu albatrosu.
Tradicionālā latīņu Mise ar saviem žestiem, kustībām, dziedājumiem, vīraku un orientāciju pret Dievu tabernākulā ļoti labi atgādina jaunajai Misei, ja tā var teikt, ka liturģija ir darbs Dievam – tā ir Dieva tautas kalpošana Dievam.
Hamlets – princis vai poēma ?
27.06.2024Es mēģinu atraut jūsu uzmanību no lietām, kuras pamana intelektuāls pieaugušais, un pievērst lietām, kuras pamana bērns vai zemnieks. Šīs lietas ir nakts, spoki, pils, tās gaitenis, kurā cilvēks bez apstāšanās var staigāt četras stundas, vītoliem apaudzis strauts un noslīkusi bēdīga lēdija, kapsēta un draudīga klints, kas paceļas virs jūras, un tam visam pa vidu bāls vīrs melnās drēbēs ar nobrukušām zeķēm.
Senas vīzijas klātbūtne 21. gadsimtā
13.05.2024Lai gan izglītībai, pēc Volstonkraftas ieskatiem, ir ļoti liela nozīme, par svarīgāku viņa tomēr uzskata ģimeni un bērnu audzināšanu. Bērni nav apgūtinājums vai traucēklis, kas stājas ceļā sievietes “īstajam” darbam. Tieši bērni ir viņas īstais darbs. Taču tie var nebūt sievietes vienīgais darbs. Un tie nav tikai viņas darbs.
Ceļvedis sakrālajā mantojumā
08.05.2024Uz vāka izmantotās baznīcu interjera detaļas izaug no tumsas, it kā tās negaidīti tiktu izceltas no aizmirstības. Aizmugurējais vāks, kuru rotā apzeltītie Valdnieka vārti ikonostasā no Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcas, uzrāda pavisam citādu, daudz krāšņāku realitāti, kāda varētu atvērties lasītājam pēc visa uzzinātā.
Ak, Dievs, Jūs mani ievainojāt ar mīlestību
27.04.2024Lūk, mana balss, drūms un melīgs troksnis.
Melnais gulbis
19.04.2024Notikumu un attiecību drāmas trūkumu Melnajā gulbī, kas lielā mērā iecerēta kā tikumu komēdija, kompensē ģeniālais risinājums visus personāžus, izņemot kņazu Miškinu (Kaspars Znotiņš), ieģērbt baleta tērpos.
Lūgšana
01.04.2024Tevi, Dievs, kas visā sniedz mierinājumu un mūsos neatrodi neko, ko pats nebūtu devis, es piesaucu
Varēja būt, bet
18.03.2024Arhitekta darbs ir viens no bīstamākajiem, jo uz lepnību, aroganci, paštaisnumu var kūdīt maldīga sajūta, ka tu, jā, savā ziņā patiešām diriģents, esi teju vai rados ar Dižo Pasaules Arhitektu, ka tavos spēkos ir ne tikai nesaudzīgi pārplānot un sagraut gadsimtos veidotu ielu tīklu, bet arī noteikt un diriģēt, kā savu dzīves telpu nāksies saprast un apdzīvot ļaužu tūkstošiem paaudzēs uz priekšu.
Pati māku sienu pļaut. Latviskā sievietisma apoloģija un novēlota kādas izstādes recenzija
01.03.2024Pārdomājot izstādē redzēto, ārkārtīgi skumdina izstādes veidotāju pārliecība, ka viņi paveikuši kaut ko revolucionāru, palīdzējuši sievietēm emancipēties. Patiesībā šeit tika atražoti stereotipi, pieteiktas neeksistējošas problēmas un vienas sievietes ņirgājās par citām sievietēm.
Pilsonis Keins
06.02.2024“Varbūt Pumpuriņš bija kaut kas, ko viņš nevarēja iegūt vai ko viņš bija zaudējis,” saka Tomsons – reportieris, kuram uzticēta Keina pirmsnāves vārda mīklas atminēšana. “Jebkurā gadījumā tas neko neizskaidrotu.”
Otrie Ziemassvētki Jelgavā, 1654. gadā
27.12.2023Ikkatris cilvēks ir gans – ja tev neir vairāk jāsargā, tad tev tomēr tava viena vienīga dvēselīte kā kāds jēriņš jāapdomā un jākopj ir. Tāpēc laidiet mums arīdzan tā darīt, kā šie gani un to bērniņu Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju no sirds priecīgi meklēt.
Brieža sauciens jeb Patrika bruņas
24.12.2023Es piesaucu šodien šos spēkus
Pret ikvienu naidīgu, ļaunu varu,
Kas uzglūn manam ķermenim un dvēselei.
Laulības institūcijas relativizācija caur alternatīviem “partnerības” institūtiem vai laulības paplašināšana, iekļaujot jebkādu cilvēku kopību, kas jūt “tuvas personiskas attiecības”, ir necieņa pret mātēm un tēviem. Tā ir netaisnība pret bērniem, un tā ir nelietīga nolaidība pret tautas turpināšanas uzdevumu, kas ir Latvijas valsts augstākais mērķis un piepildījums. Tā ir to dabisko patiesību noliegšana, kas ir ikvienas sabiedrības pastāvēšanas pamatā.
Esejas no tērfu salas
06.12.2023Dzimtes identitātes ideoloģijas pieņemšana nozīmē sievietes nojēguma pārdefinēšanu. Tieši ar to arī pēdējos divdesmit gadus ar dažādu institūciju palīdzību ir nodarbojusies transseksuālisma kustība anglosfērā. Rezultātā ir notikusi sistemātiska bioloģiskā dzimuma nomainīšana ar dzimtes identitātes kategorijām likumā, valodā, sabiedriskās kārtības regulācijā un datu vākšanā. Džonsa šo procesu sauc par “politisko dzimuma izdzēšanu”.
Svētku miers latviešiem
19.11.2023Ticībā arī Latvijā dzīvojošais kristiešu mazākums šogad redz Ulmaņlaiku krāsās izrotāto, svecītēs ietērpto Rīgas pili un zina, ka šīs pasaules kārtība, kura savos likumos svētī grēku, paiet.