Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi.
Ulda Ģērmaņa “Latviešu tautas piedzīvojumi”
28.02.2026Šis slavinājums rakstīts, balstoties uz piekto izdevumu, kas iznāca Latvijā 1990. gadā, zīmīgā kārtā kļūstot par daļu no mūsu tautas piedzīvojumiem – Trešās atmodas. Piektā izdevuma ievadā Uldis Ģērmanis izsaka nodomu, kuru ielicis grāmatā: “Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta – bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa – liktenis.”
Saruna par cilvēktiesībām 1
25.02.2026Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas.
Rezolūcija sievietēm par sievietēm
22.02.2026Centienus iekļaut pie “meitenēm un sievietēm” zēnus un vīriešus, centienus transcendēt bioloģisko realitāti, it kā tā būtu cilvēka izdomājums, centienus panākt piekrišanu šim solim, par spīti racionāliem iebildumiem un reālam apdraudējumam objektīvi vājākajam dzimumam (meitenēm un sievietēm), vislabāk, šķiet, raksturo no anglosakšiem aizgūtais apzīmējums – gaslaitings.
Epstīna failu zemestrīce
18.02.2026Jaunā FIB direktora Keša Patela un Pamelas Bondi skaidrojumi par notikušo drīzāk liecina par paniku, nevis gatavību atklāt patiesību – solītā videoieraksta vietā sabiedrībai tika parādīts vien montēts Epstīna nāves nakts video no attālāka leņķa ar izgrieztām sekundēm. Septiņus gadus pēc viņa nāves un daļējas failu atslepenošanas jautājumu par Epstīna dzīvi un nāvi joprojām ir vairāk nekā atbilžu.
Tā kā nav transcendentu patiesā un labā kritēriju, bet pati vēsture kopumā ir progress, tad ikviena nākamā konfigurācija pēc definīcijas ir labāka par iepriekšējo. Tāpēc arī nav neviena cita īsta ļaunuma kā vienīgi pretošanās “progresam” jeb reakcionārisms.
Tur, kur LELB baznīcu redz kā “Kristus miesu” – Kristus uzklausītāju un liecinieci, tur monogrāfija vēlas radīt “atvērtu telpu” kopīgas jēgas meklējumiem un personības tapšanas procesam. Tās ir ļoti dažādas, pat pretējas izpratnes par to, kas ir baznīca un ko baznīcā ticīgie dara, saņem un nes tālāk.
Kustība vēl turas kopā, taču pieaug fragmentācija, kuru veicina sazvērestību teorijas, antisemītisms un principu trūkums. Ja konservatīvā kustība sašķelsies vai paturēs ekstrēmistus savā vidū pirms nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām vai to laikā, tas var maksāt republikāņiem varu valstī.
Bēbīšu apjūsmošanas aizstāvība
04.02.2026Pat pašu dziļāko domātāju skolas un dižākie viedie nekad nav sasnieguši to nopietnību, kas atspīd trīs mēnešus veca bērna acīs. Tā ir nopietnība, kas izriet no pārsteiguma par Visumu, un pārsteigums par Visumu nav nekāds misticisms – tā ir transcendenta veselā saprāta izpausme.
Nu jau daudzus gadus vārds “Roterema” visai pārējai karalistei asociējas tikai ar vienu: seksuālās vardarbības skandālu šī gadsimta pirmajos piecpadsmit gados, kad Pakistānas izcelsmes vīriešu bandas – pirmo imigrantu pēcteči – sistemātiski un organizēti izvaroja baltās meitenes.
Pasaule bez Dieva
28.01.2026Agrajos viduslaikos nebija gandrīz nevienas tādas cilvēciskās darbības jomas, kur savu ieguldījumu nebūtu devuši klosteri. Zinātniskā revolūcija sakņojās Rietumeiropā – tās teoloģiskie un filozofiskie pamati, kuri savā būtībā bija katoliski, kļuva auglīga augsne konsekventu zinātnisko centienu izvēršanai. Ideja par starptautiskajām tiesībām nobrieda vēlīno sholastiķu darbos, tāpat arī jēdzieni, kas bija ekonomikas kā atsevišķas nozares veidošanās pamatā.
Saruna par Manna “Nāvi Venēcijā”
22.01.2026Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par 1912. gadā iznākušo garstāstu “Nāve Venēcijā” – visos laikos publikai vislabāk zināmo un visvairāk lasīto Manna darbu.
“Zaļā kursa” neprāts
21.01.2026Galvenais tā dēvēto klimatneitrālo tehnoloģiju – saules paneļu, elektrotransporta bateriju un ar tām saistīto izejmateriālu – ražotājs pasaulē ir Ķīna, kas vienlaikus ir arī lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs. Tas nozīmē, ka ES un Latvijas apņēmība samazināt emisijas balstās uz tehnoloģijām, kuru ražošana koncentrēta valstī ar augstāko globālo piesārņojuma līmeni.
Demogrāfija Lietuvā un Latvijā
19.01.2026Ilgāku laiku sekojot līdzi gan dažādām starptautiskām konferencēm, kas veltītas dzimstības jautājumam, gan publikācijām periodikā un jaunākajām grāmatām, var sacīt tā: šoka, bezpalīdzīga izbīļa un pasīva fatālisma atmosfēras laiks, kas vēl pirms pāris gadiem valdīja demogrāfu domnīcās, šobrīd laimīgā kārtā jau ir garām. Jāsakoncentrējas, jāpadomā un jārīkojas.
Edvarts Virza Grieķijā un Atēnās
14.01.2026Kāpdams pa sadilušām marmora kapēm, es nonāku starp kādām tempļa kolonnām. Ar kādu vieglumu tās kāpj uz augšu, un, no skaidrības radītas, tās atbalsta skaidrību. Te nu es stāvu vietā, kur ir Eiropas cilvēces garīgais centrs, kur glabājas visu lietu pareizais mērs.
Divas tādas varas
10.01.2026Kad man prasa – vai tev nebija bailes, kad tevi tiesā, kad ved prom? Nē, man nebija bailes. Es gāju kopā ar visu tautu. Pirmkārt, jau 1941. gadā aizvestie. Es visu laiku esmu, vēl tagad esmu kopā ar viņiem. Es jūtos vainīga, ka esmu te, dzīva, bet viņi nav. Un šī sajūta laikam ir tā mīlestības sajūta, varētu tā teikt, vai ne? Mīlestība uz savu tautu un zemi.
Atceroties, ka, piemēram, TikTok ir radies komunistiskajā Ķīnā, jāuzdod jautājums, kāpēc cīņai pret militāru apdraudējumu mēs kā sabiedrība esam gatavi veltīt 5% no sava IKP, bet pret garīgiem un sociāliem draudiem nedarām neko? Tāpēc, ka sabiedrība nav pieprasījusi apturēt peļņā un manipulācijās balstītu sociālo mediju un mākslīgā intelekta nekontrolētu attīstību, jo tie ietekmē “tikai” mūsu garīgo pasauli – bet garīgā pasaule vairs netiek atzīta par būtisku.
Šogad visvairāk lasītais un klausītais Telos
31.12.2025Vienlaikus, sev par pārsteigumu, aplūkojot klausītāko aplāžu sarakstu, esmu spiests secināt, ka “lielo tēmu” estētiski pastarpinātā pieredze joprojām ir galvenais veids, kā Latvijā runā par idejām, to vēsturi un nozīmi šodien.
Saruna par Jāni Poruku
28.12.2025Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem viņa slavenākajos īsstāstos, tēlojumos un lugā “Hernhūtieši”.
Četri svēti bīskapi par Ziemassvētkiem
26.12.2025Mūsu Kungs, grēka un nāves iznīcinātājs, neatradis nevienu cilvēku, kas būtu brīvs no grēku šausmīgajiem valgiem, atnāca, lai no tiem atbrīvotu mūs visus. Lai gavilē svētais, jo viņa balva tuvojas; lai priecājas grēcinieks, jo viņam dāvā piedošanu; lai pagāns tiek iedrošināts, jo viņu aicina uz dzīvību.